Maroka, februāra sākums, 2020

Braucām mēs 5, divi pieaugušie un trīs bērni (4; 11 un 13 gadus veci). Lidojām ar Ryanair: Riga-Londona-Marakesh, atpakaļvirziens tāds pats.

Uz Maroku biļetes nopirkām novembrī ar domu, ka līdz februārim būs laiks saplānot mūsu ceļojumu, kas paredzēts kā ģimenes ceļojums kopā ar bērniem. Taču slinkums vai vienkārši vēlme ļauties, “kā būs tā būs” sajūtai, mūs aizveda līdz GO4ADVENTURE.travel. Viņu piedāvājums mūs uzrunāja un atlika tikai sakravāt mūsu mazās mugursomas, lai dotos ceļā.

Marokā bijām pirmo reizi un mani ļoti interesēja, vai tā mani spēs pārsteigt. Steidzoties notikumiem pa priekšu, varu teikt, ka es ļoti iemīlēju Maroku. Taisnības labad gan jāsaka, ka daudz pa Maroku neceļojām. Dzīvojām mēs riādā (kas ir tradicionāla marokiešu ģimenes māja) 15 minūšu gājiena attālumā no pludmales, ēdām tradicionālos marokiešu ēdienus gatavotus tažīnā (daudz sakņu dārzeņu, vista, lēcas, kuskuss, rīsi, tradicionālās pankūkas, maizes plāceņi, saldā tēja un citi), baudījām sauli un pludmali, devāmies dažādās fiziskās aktivitātēs (sērfošana, pastaigas uz tuvējiem miestiņiem, velo izbrauciens un sagaidījām saullēktu ar ikrīta jogu uz jumta terases)

Sērfošana.

Man kā aktīvam cilvēkam, sērfošana bija kaut kas jauns un līdz šim nepieredzēts. Es nevaru apgalvot, ka es visu atlikušo mūžu tagad sērfošu, sērfošu un vēlreiz sērfošu, tomēr pie iespējas es noteikti vēl gribētu pamācīties vairāk un izbaudīt šo sporta veidu. Sērfošana atdzīvina visus iekšējos muskulīšus, prasa spēku, pacietību, spēju koncentrēties un reizē relaksēties, lai pareizajā brīdi pieceltos uz dēļa kājās un spētu izbaudīt uzvaras garšu, ka ir izdevies noķert vilni. Sērfošana ir dzīvesprieks, enerģija un brīvības sajūta. Sērfošanas atpūtas brīžos izmantojām fantastiskās smilšu pludmales, lai sauļotos, celtu smilšu pilis, dauzītos ar viļņiem.

Rīta joga.

Saulei lecot uz terases – brīnišķīgs veids, uzsākot dienu. Rīta joga arī sagatavoja mūsu ķermeni sērfošanai.

Aurīras tirgus.

Tirgus Marokā ir vieta, kas ir jāapmeklē tā gaisotnes un piedāvājuma dažādības dēļ. Aurīras tirgus notiek reizi nedeļā, trešdienās, kad vietējie iedzīvotāji visu sapērk nedēļai, lai iepirkties vairs nedotos. Šajā tirgū augļi un dārzeņi, zaļumi, garšvielas tiek izlikti arī uz zemes amizantās kaudzītēs un kaudzēs lielos apjomos. No saules tos pasargā gandrīz jau savu mūžu nokalpojuši saulessargi, kas visticamāk kalpos vēl divus savus mūžus. Cilvēki ir atvērti un smaidīgi, piedāvā savu produkciju pagaršošanai un cienā bērnus, pa tirgu daudz redzami vietējie bērni, kas stumda tirgus ratus un piepelnās sev kabatas naudu.

Argāna eļļas kooperatīvs.

Argāna koks aug tikai Marokā un tikai šajā reģionā, nekur citur pasaulē tas nav sastopams. Argāna koka augļa eļļa tiek saukta arī par šķidro Marokas zeltu, lai to iegūtu, ir jāiegulda milzu darbs, kas ietver arī pacietīgu un laikietlpīgu roku darbu. Argāna eļļa ir vērtīga gan skaistumkopšanā, gan kulinārijā, gan arī veselībā.

Paradīzes ieleja.

Tā ir 7km gara Tamraght upes ieleja ar stāvām klintīm un atvēsinošu ūdeni, kur nopeldēties. Drosmīgākie lec no stāvajām klintīm ūdenī, lai noķertu savu adrenalīna devu. Arī es nolecu no klints, ņemot vērā labu padomu: ilgi nestāvēt uz klints un nedomāt, bet lekt. Pārgājiena turpceļā mēs devāmies pa dažādu eksotikso koku ieskautām takām, kas ved pa ielejas augšpusi, savukārt atpakaļceļu izvēlējamies mērot pa ielejas apakšu, izbaudot krāšņās, saules pielietās klintis. Ari bērniem tas ir pa spēkam, tikai jāizvēlas piemēroti apavi.

Krokodilu parks.

Zoodārzs, kurā atrodas tieši 325 krokodili. Sastopami arī bruņurupuči, iguānas, anakondas, pitoni. Parks ir gaumīgi iekārtots, bagāts ar zaļajiem augiem. Lieliska divu stundu pastaiga ar bērniem.

Brauciens ar velosipēdu līdz Agadirai un atpakaļ (42km).

GO4ADVENTURE.travel piedāvā lielisku iespēju izbraukt gan ar parastajiem, gan ar elektriskajiem velosipēdiem. Četrgadnieku iesēdinājām velosēdeklītī, un piedzīvojums varēja sākties. Izvēlējāmies parastos velosipēdus (kas ir alumīnija un ļoti labā darba stāvoklī) un devāmies pilsētas virzienā. Mināmies gan kalnā, gan no kalna lejup, gan pa pilsētas eiropisko promenādi, gan arī pa pilsētas trokšņainajām ielām. Lai gan sākumā šaubījos, vai pilsēta ir labākā izvēle, tomēr brauciens sevi attaisnoja un deva pasakainu pēcgaršu un lielisku brīvības sajūtu.

Blakus ciematiņš Taghazout

Taghazout ir mazs zvejnieku ciematiņš un atrodas 6km attālumā no mūsu mājām. Uz turieni devāmies kājām. Ceļš veda gar okeāna piekrasti. Saule mūs karsēja tieši tik daudz, cik Latvijas cilvēks februārī varētu vēlēties un vēl drusciņ (vai arī man tā tikai likās, jo četrgadniekam bija grūti noiet visu ceļu, un man viņu nācās nest, savukārt man tas nāca tikai par labu, ņemot vērā mūsu bagātīgo ēdienkarti). Pati pilsētiņa (lai arī tūristiska), izvietota pašā okeāna piekrastē, bija ļoti mīlīga, skaista un saules apmirdzēta. Māju un laivu zilie un baltie toņi, krāsainie un košie marokāņu trauki, izlikti tirgošanai, bija acīm un dvēselei baudāms prieks.

Noslēgumā es gribu pateikt lielu un sirsnīgu paldies GO4ADVENTURE.travel, Madara Baltiņa un Edgaram par viesmīlīgo un rūpīgo uzņemšanu. Tiekamies!